Inta brūna
Kā saglabāt emocionālo distanci jeb praktiski padomi empātijai
Cilvēki bieži uzdod jautājumus - kā saglabāt emocionālu distanci jeb delikātu klātbūtni, lai nesaplūstu tik ļoti ar otru cilvēku un paliktu “kā no malas”. Kā saglabāt sevi, pasargāt no šādas mijiedarbības?
Arī nesen Mentorpogrammas integrācijas zvanā saņēmu šādu jautājumu: cilvēkam pēc tikšanās sāp galva vai cita ķermeņa daļa, jo tikšanās laikā uzklausīts cita cilvēka bēdu stāsts. Vai arī, piemēram, koncertā, kur solists izpilda skaistu, priecīgu dziesmu, sāk līt asaras – rodas jautājums, kādēļ tāds pārdzīvojums?
Mana pieredze rāda, ka tad, kad mēs paliekam jutīgāki, mēs momentāni sinhronizējamies ar apkārtējo vidi. Mēs paliekam ļoti smalki.
Patiesībā bērniem tā ir - viņiem nav tādu kā robežu.Viņiem nav analītisko filtru un viņi visu realitāti uzsūc kā švammes - neanalizējot vai tā ir patiesība vai nav. Un no tā viņiem veidojas pasaules uzskatas, kurš īstenībā ir tikai subjektīvs nevis objektīvs.
Un vēl ir ļoti smalkas būtnes, kas ir kosmiskās dvēseles, kurām nav nekad bijis jāaizsargājas no kaut kā - tāpēc, ka viņiem nav tāda faila.
Mēs uz zemes visu laiku dzīvojām un nenojautām, ka tās galvassāpes nav mūsu. Tikai tagad, apzinātībā ejot, saprotam, kā tās nav mūsu, bet cita cilvēka. Es uzklausīju bēdu stāstu, es to tā kā paņēmu no viņa.
Arī nesen Mentorpogrammas integrācijas zvanā saņēmu šādu jautājumu: cilvēkam pēc tikšanās sāp galva vai cita ķermeņa daļa, jo tikšanās laikā uzklausīts cita cilvēka bēdu stāsts. Vai arī, piemēram, koncertā, kur solists izpilda skaistu, priecīgu dziesmu, sāk līt asaras – rodas jautājums, kādēļ tāds pārdzīvojums?
Mana pieredze rāda, ka tad, kad mēs paliekam jutīgāki, mēs momentāni sinhronizējamies ar apkārtējo vidi. Mēs paliekam ļoti smalki.
Patiesībā bērniem tā ir - viņiem nav tādu kā robežu.Viņiem nav analītisko filtru un viņi visu realitāti uzsūc kā švammes - neanalizējot vai tā ir patiesība vai nav. Un no tā viņiem veidojas pasaules uzskatas, kurš īstenībā ir tikai subjektīvs nevis objektīvs.
Un vēl ir ļoti smalkas būtnes, kas ir kosmiskās dvēseles, kurām nav nekad bijis jāaizsargājas no kaut kā - tāpēc, ka viņiem nav tāda faila.
Mēs uz zemes visu laiku dzīvojām un nenojautām, ka tās galvassāpes nav mūsu. Tikai tagad, apzinātībā ejot, saprotam, kā tās nav mūsu, bet cita cilvēka. Es uzklausīju bēdu stāstu, es to tā kā paņēmu no viņa.
Viens no variantiem, kā saglabāt emocionālo distanci - ir jābūt ļoti klātesošam tajā brīdī, kad sarunājies ar otru cilvēku, jo, kas bieži vien notiek - mēs aizmirstam sevi. Mēs aizejam stāstā. Mēs skatāmies filmu un ko mēs darām? Mēs vispār aizmirstam, ka mums ir ķermenis un atceramies tikai tad, kad vajag aiziet uz labierīcībām vai vēlamies padzerties.
Un līdzīgi ir tad, kad mēs aizraujamies dzīves spēlē - mēs aizmirstamies, saplūstam ar to spēli, ar to dzīvi, ar citiem cilvēkiem, ar tām enerģijām, kas mums nāk priekšā.
Un līdzīgi ir tad, kad mēs aizraujamies dzīves spēlē - mēs aizmirstamies, saplūstam ar to spēli, ar to dzīvi, ar citiem cilvēkiem, ar tām enerģijām, kas mums nāk priekšā.
Tāpēc pirmais, kas palīdz, ir apzinātība. Palīdz tas, ka es atsekoju savas sajūtas, tiklīdz nāk iekšā jauna informācija, ko jūs ar to informāciju darāt?
Es ilgstoši neuzklausu cita cilvēka bēdu stāstu, ja man nav ar viņu enerģijas apmaiņa, vai es tajā brīdī neesmu mentors tam cilvēkam. Un pat, ja arī draugs vai ģimenes loceklis kaut ko sāk stāstīt, es uzreiz momentāni iedomājos, ka es esmu kā tāds gaismas ovāls, kurš tur to augsto frekvenci.
Iekšā ir jābūt tai sajūtai, ka Tev nav žēl, Tu tā kā neej iekšā tajā stāstā, emocionāli neatbalsti to cilvēku, bet Tu turi augstu vibrāciju. Tas nozīmē, ka Tu emocionāli viņu atbalsti vēl vairāk. Tu viņam palīdzi. Un te ir tā atšķirība - tā ir apzinātība.
Tāpēc, ka tam cilvēkam, kurš dzīvo vaimanās, kuram patīk stāstīt šos bēdu stāstus, viņam gribas, lai viņu atbalsta upura sajūtā, un viņš velk tos cilvēkus iekšā. Ja jūs esat apzināti, jūs varat noturēt sevi savā labajā sajūtā.
Tā ir apzināta spēja saprast - kāda man sajūta tagad ir? Ir šāda. Mijiedarbojoties ar otru cilvēku, es joprojām jūtu, kas notiek ar mani, un, tiklīdz man sāk kristies vibrācija, tā, es sāku rīkoties. Un tās ir veselīgas robežas.
Kas attiecas uz sajūtām, kuras izjūtam, klausoties sentimentālu vai skaistu dziesmu. Iemesls var būt tas, ka dziesmas izpildītājs ļoti dvēseliski, emocionāli dzied, un klausītājam veras vaļā sirds, iespējams, dziedinās dvēsele, ja tas cilvēks strādā caur augstām frekvencēm.
Tad, kad es spēlēju vijoli, daudzi cilvēki mēģinājumā nāca klāt un ar asarām acīs jautāja - ko Tu dari ar mums? Un tas nebija tāpēc, ka es pārdzīvoju, bet tāpēc, ka caur to cilvēku un mūziku nāk augstas frekvences, kuras ar acīm mēs neredzam.
Raudāšana var būt arī tādēļ, ka jums notiek iekšējie dziedinošie procesi, vai tādēļ, ka jūs jūtat tā cita cilvēka sāpi. Tāpēc skatāties, ko jūs klausāties - tā ir jūsu atbildība.
Visu laiku atcerēties savu sajūtu, visu laiku skenē - kā Tu jūtaties, ko tā informācija dara ar Tevi, kā Tev paliek? Kādus stāstus es gribu klausīties? Ko es negribu klausīties? Kādu mūziku - ar kādiem vārdiem es gribu klausīties un negribu klausīties?
Un Tu sapratīsi, ka tā parastā dzīve, kas ir “normālam cilvēkam”, kurš iet uz visiem pasākumiem, uz visām teātru izrādēm, uzklausa savus draugus utt., īstenībā nemaz nav tik izdevīga.
Tāpēc arī kopējā kolektīvā neapzināto cilvēku vibrācija ir tik zema, jo katrs uztur to bēdu stāstu. Tāpēc atceramies - visu laiku čekot sevi. Tiklīdz sāk nākt kaut kāda informācija - mēs viņu varam reāli bloķēt. Es pat citreiz, kad jūtu, pie kuras čakras ķeras, uzreiz ar rokām lieku priekšā krustu.
Vai zināji, ka, ja vienā telpā stāv divi instrumenti un vienam instrumentam, piemēram, klavierēm, jūs sākat spēlēt vienu skaņu. Un, ja jums telpā stāvēs ģitāra, tad tā stīgas skaņa sāks vibrēt. Tas arī nozīmē to, pēc rezonanses jums var izspiest ārā to, kas jums iekšā ir.
Teiksim, ja jums ir bailes, un otrs cilvēks baidās, viņš runā par tām bailēm. Jums sāk rezonēt tās bailes, kas jums ir iekšā. Un, jo tīrāki jūs paliekat, jo jums ir vairāk atstrādātas jūsu iekšējās traumas, negatīvās pārliecības un tā tālāk, jo jums mazāk vibrēs pretī tas, ko tas cilvēks staro.
Teiksim, ja jums ir bailes, un otrs cilvēks baidās, viņš runā par tām bailēm. Jums sāk rezonēt tās bailes, kas jums ir iekšā. Un, jo tīrāki jūs paliekat, jo jums ir vairāk atstrādātas jūsu iekšējās traumas, negatīvās pārliecības un tā tālāk, jo jums mazāk vibrēs pretī tas, ko tas cilvēks staro.
Ja jums nebūs žēluma, kad otrs cilvēks žēlojas, tad jūs vienkārši turat savu lauku un klausāties, un jums ir vienalga par to, ko viņš stāsta, ja vien jūs nekopējat. Bet, ja jums iekšā arī ir tā sajūta un lielās devās, tas viss sāks ļoti rezonēt ar jums.
Tas ir tā kā ceļš un jūs to iemācīsieties, vienkārši zinot, ka ir jābūt apzinātam iekšēji.
Meistarklases, enerģijas elpošanas sesijas un meditāciju prakses emocionālā līdzsvara iegūšanai, enerģijas palielināšanai, veselīgu robežu koncepta apgūšanai utt. pieejamas Dzīves Virsotnes Mentorprogrammā.
Un, protams - kursā Sirdsmiera Treniņprogramma vari iegūt izpratni par sirds sajūtu inteliģenci, apgūt prasmes atpazīt un pārvaldīt savas emocijas, ieviest ikdienā dažādas prakses sirds atvēršanai un empātijas veicināšanai, saglabājot veselīgas robežas.
Un, protams - kursā Sirdsmiera Treniņprogramma vari iegūt izpratni par sirds sajūtu inteliģenci, apgūt prasmes atpazīt un pārvaldīt savas emocijas, ieviest ikdienā dažādas prakses sirds atvēršanai un empātijas veicināšanai, saglabājot veselīgas robežas.
Uzzini vairāk šajā video:
Sirsnībā,
Inta Brūna
Inta Brūna
*bottom block
Sasniedz savas virsotnes!
