Jānis un Inta Brūni
Kā atrast vieglumu un dziļumu komunikācijā?
Lai rastu sevī vieglumu un brīvumu komunikācijā ar cilvēkiem, primāri ir sevis mīlēšana. Būt autentiskam, strādāt ar enerģētiskajiem centriem, spiest ārā visu negatīvu - visu, kas traucē būt pašam. Respektīvi, nedomāt par to, kā komunicēt ar citiem, bet sakārtot komunikāciju pašam ar sevi!

Tas, kā cilvēks izturās pret sevi, viņš, vai nu kompensējas pret citiem, vai nu tieši tāpat arī izturēsies, Ja viņam pašam nav iekšējās robežas, viņam nebūs arī robežas ar citiem cilvēkiem. Ja viņam nav pašcieņas un sevis mīlestības, viņš arī pārkāps citu cilvēku robežas vai arī gribēs izpatikt. Baidīsies, ka viņam kaut ko nenodara vai tamlīdzīgi. Tas tādēl, ka iekšēji nav sakārtotas savas lietas.

Tāpēc šeit galvenais ir fokusēties. Vispirms sirds komunikācija ar sevi - būt sajūtā, kur ir pašpietiekamība, kur ir drošības sajūta, kur jūs jūtat, ka jūs varat būt īsti un tas ir droši. Komunikācija caur domām - es domāju pozitīvas domas par sevi. Man ir pozitīvas pārliecības par sevi, spēja vadīt, pārvaldīt savas emocijas. Nesēdēšana kaut kādās emocijās ļoti ilgi - spēja ātri tās nomainīt, neattīstīt negācijas un tamlīdzīgi.

Cienīt sevi, savu ķermeni, neatrasties vidē ar toksiskiem cilvēkiem, pamanīt, kad gribam izpatikt, pārstāt to darīt, tā vietā salabot sava paša nepilnības. Un tajā brīdī jums nebūs tāds jautājums par komunikāciju ar citiem - jūs sakārtojiet to jautājumu sevī, komunikāciju sevī, sakārtojot sevi caur domām, caur sajūtām un caur savu uzvedību.
Viena no tehnikām, ko var izmantot: uzdot jautājumu - kas ir tas, kurš baidās (iekšā). Pirms komunicējat ar cilvēkiem, uzdodiet sev jautājumu - kas es esmu?

Piemēram, ja uzdod sev jautājumu - kāpēc man nav attiecības? Tad paskaties no radītāja perspektīvas - kāpēc Tu to radi, ka attiecības nav vai, ka viņas ir tādas, kādas ir? Un iespējams atbilde ir tāda, ka, lai iepazītu sevi, lai saprastu, kas es esmu.
Jo tad, kad mēs esam cilvēkos, mēs mijiedarbojamies, mēs maināmies ar enerģijām, un mēs bieži vien it kā saplūstam kopā, un vairs nezinām, kas mēs esam. Tāpēc sākam ar to, ka mēs uzdodam sev jautājumu - kas es esmu?

Kas ir tas, kurš baidās cilvēku klātbūtnē, kura no manām daļām? Kas ir tas, kuram ir svarīgs citu cilvēku viedoklis - vai tā esmu es kā būtība? Vai tas ir kaut kāds mans mazais bērniņš, kurš nav izdziedināts, kuram ir bail no tā visa. Un, tad to maziņo ņem un dziedina - kas ir tas, kurš baidās? Un tad strādājam ar tām daļām - vai nu mēs viņas apvienojam, izdziedinām, vai nu atlaižam.

Un tikai, tad sākās autentiskums. Bet bez jautājumiem - kas es esmu un kurš šobrīd to grib? Tas ir fundamentāli.
Vēl viens piemērs - ja cilvēks neapzināti dzīvo ar bērnībā iegūto programmu, ka mīlestība un ģimene ir tad, kad viens no partneriem visu laiku iet prom un pēc gada, pusgada atgriežas, iet prom un atkal atgriežas. Un šis cilvēks nemaz nenojauš, cik dziļi ir iesēdies šis partnerattiecību modelis no vecākiem, cik ļoti zemapziņa sabotē katras jaunizveidotās attiecības, kurās vienmēr viņš radījis situācijas, lai būtu jāiet prom, uzradot sevi kā “slikto” vai atrodot iemeslus, kāpēc partneris ir “sliktais”. Un tad šāds ģimenes modeli tiek pieņemts kā norma.
Lai šādu programmu pārveidotu un būtu iespējams izveidot ilgstošas attiecības, sākumā ir jāpiedod vecākiem par to, ka ir ielikuši tādu programmu. Jāizmanto iekšējā bērna dziedināšanas meditācijas, enerģijas elpošanas sesija, kur pa īstam notiek emociju izlāde un transformācija - un tajos brīžos, kur atceraties sevi kā bērnu situācijās, kad notiek drāma un, piemēram, tētis dodas prom, tad šīs atmiņas var mainīt (rīfreimot) no tā, ka viņš nevis iet ārā pa durvīm, bet nāk klāt pie Tevis un samīļo.

Nereti šādās drāmās bērns uztver to, kā savu vainu. Jā, tas tā ir ne vienmēr, bet pārsvarā. Katrā ziņā man tā bija. Man bija nepieciešamas 10 elpošanas sesijas, lai rīfreimotu savas bailes un paniku no situācijām, kuras piedzīvoju bērnībā, kad tēvs atgriezās mājās iereibis, un mamma, izbesījusies aizgāja pie kaimiņienes, atstājot mani ar tēvu.

Es eventuāli to pārrakstīju! Ka mamma nevis iet prom, bet viņa pienāk man klāt un samīļo. Un tagad es pat neatceros, kā īstenībā bija. Es uzrakstīju jaunu scenāriju, un ar atpakaļejošu datumu uzradīju jaunu realitāti.
Jaunais scenārijs ir, kad viens otru mīl. To var radīt arī caur afirmāciju rakstīšanu, bet tikai ar nosacījumu, ka tās rakstot fokuss ir šeit un tagad (teksts, bilde, sajūta), un ar sajūtu, ka tas jau ir noticis. Respektīvi, jāsajūt, ka man ir jauna dzīve, un es tagad zinu, kā es gribu un no šī brīža man mīlošas attiecības ir tad, kad mēs esam kopā.
Šādi jūs savā galvā sākat dot informāciju smadzenēm (jo tās neatpazīst vai tā bija patiesībā vai nē), sākat savā galvā tīt filmiņas, kā Tu gribētu dzīvot, piemēram, ir pagājuši divi gadi, mēs joprojām esat laimīgi kopā. Ir pagājuši četri gadi un joprojām kopā. Smadzenēm ir vienalga, vai tas notiek pa īstam vai nē.

Jārada ir ikdienas sajūta, ko es vēlos un es esmu savas dzīves noteicējs. Un dzīvot ar šo jaunu realitāti, katru dienu pie tā piedomājot, ka tā tas ir. Un, ja nāk atkal bailes vai kaut kāda situācija, ka otrs cilvēks varētu aiziet, tad atkal atgriežamies un transformējam bailes.
Šis process nebūs ātrs un būs pa posmiem. Būs arī dziļš upura posms - tad pilnībā ir nepieciešams pārrakstīt konkrēto bērnības atmiņu, šajā gadījumā - attiecību modeļa failu, lai izveidotu pilnībā jaunu. Un šis jaunais paralēli visam spiedīs ārā visus iebildumus un programmas - negatīvos paternus un uzvedības modeļus.

Te palīdzēs vebinārs Nevardarbīgā komunikācija (pieejams Mentorprogrammā), kas iedos izpratni un rīkus, kā komunicēt nevardarbīgā veidā. Tā ir spēja just sevi, just savas emocijas, trenēt emocionālo inteliģenci, prast tikt galā ar savām emocijām saasinātos brīžos, komunicēt ar partneri nevardarbīgā veidā.
Tā ir spēja runāt un vienoties, kad drāma nestrādā, jo tas nav efektīvi. Piemēram, tad, kad es daru šo, Tu nelej klāt eļļu ugunī, vienkārši stāvi un klusē. Es izteikšos, tad es nomierināšos, tad es sapratīšu, kur ir mana kļūda, un, tad es nākšu atvainoties, bet Tu tajā laikā nelej klāt.

Tā ir ļoti laba stratēģija, ja viens spēj noturēties un būt pieaugušais, kamēr otrs iet cauri savai bērnības traumai. Tas ir vairāk nekā vajadzīgs. Tas dod drošu platformu, kurā cilvēks var iziet cauri savai traumai, jo viņa klātbūtnē ir veselīgs pieaugušais.
Izglītoties, ko nozīmē veselīgs pieaugušais, var Transformācijas kursa I līmenī, kur mēs izskatām un apgūstam veselīga pieaugušā kvalitātes.

Vēl noteikti varētu palīdzēt Mīlošu attiecību kurss, kas ir ļoti jaudīgs 6 moduļu kurss. Ideālā variantā būtu, ja šo kursu izietu abi partneri kopā, bet nav obligāti. Tas ir ļoti dziļš, transformējošs, trigerējošs, korķus šaujošs kurss, kurā jūs abi veidosiet jauno. Bet jāņem vērā, ka tas strādās tikai tad, ja to vēlas abi.
Uzzini vairāk šajā video:
Iedvesmā un spēkā,
Jānis un Inta Brūni