Jānis Brūns
Uz mērķi bez bailēm un šaubām
Dodoties uz savu mērķi, reizēm nepamet bailes, ka neizdosies. Tās kaut kādā mērā fonā vibrē visu laiku. Svarīgi, lai Tu savas bailes nebloķē, ka dēļ tām griežas vēders tā, ka ķermenis raustās un trīc.

Ja parādās kaut kādas domas, tas ir kontrolējams, tāpēc, ka Tev ir zināšanas par to, ka to izdomā prāts, kas balstās uz veco (baiļu) realitāti. Tas ir jautājums par Tavu ticību. Respektīvi, ka Tu saproti - ja es izvēlēšos šādi domāt, tad ar mani tā būs, jo notiks atbilstoši Tavai ticībai un pārliecībai. Bet, ja Tu izvēlēsies domāt kaut ko citu, tad būs tā, kā Tu izvēlēsies domāt.

Pat ja pa ceļam būs kaut kāda pieredze, kas varbūt ne obligāti saskan ar to, kā Tu gribēji, tad joprojām tas ir Tavā kontrolē - kā Tu par to jūties. Varbūt atnāks kaut kāda cita zemapziņas programma, kuru būs jāatstrādā, bet, ja vien Tu spēsi saglabāt mieru un iziet tam cauri, viss būs labi.

Ja man pirms tam kāds būtu pateicis un es zinātu, kam es iešu cauri, kad ar Intu pirms divarpus gadiem braucām uz Dubaiju, es tur nebūtu braucis. Vienkārši tāpat mums neviens nedos informāciju par tām lietām, kuras Tu pats sev dzīvē esi paredzējis, ka es gribu zināt - kā tas ir, kad ir šāda pieredze. Jo mēs tad, kad neesam ķermenī un esam garā, mēs gribam tās pieredzes, kuras mēs tur nevaram dabūt. Tāpēc mēs nākam uz zemes, taisām situācijas, lai viņas pieredzētu.
Bet tās ir tikai pieredzes. Nevajag tās uztvert personīgi un likt uz tām virsū problēmas. Vienkārši padomā - paskaties, kāda situācija, interesanti, kā es viņu uzradīju? Jo Tu zini, ka, ja Tu šo pieredzu uzradīji, tas nozīmē, ka visticamāk, Tu to vari uzradīt arī pavisam savādāku.

Nekrīti panikā, saglabā labu vibrāciju. Esi atvērts pavadoņiem, kuriem pajautā - ko man ar to darīt? Tā kā prasiet palīdzību no augšas. Un tajā pašā laikā apzini, ko Tu tajā brīdī jūti - nedrošība, bailes, besis, dusmas. Un kāpēc Tu to jūti? Varbūt Tu sapratīsi. Ja ne, tad atdod to Kristus apziņai, transformācijai pirmatnējā enerģijā.

Ko darīt tālāk? Kā iet tālāk? Kā Tu šo situāciju varēji risināt? Kas Tev bija jāiemācās no šī visa. Uzdod šos jautājumus, neizdarot negatīvus secinājumus.

Piemēram, secinājumu, ka es nekad neuzticēšos šiem cilvēkiem! Nē, Tev vajadzēja to pieredzi, lai saprastu, ka ir cilvēki, kuri tā dara un vienkārši nākamreiz Tu neizvēlēsies ar viņiem tikties vai sadarboties, vai tamlīdzīgi.

Turklāt jāsaprot - ja Tu esi vienīgais ciemā, kurš tic savam spēkam, savam garam un saviem pavadoņiem, bet visi pārējie saka “...tagad valstī ir šāda un tāda situācija”. Un, ja Tu to klausies, pievērs tam uzmanību, tas Tevi šūpinās tāpēc, ka esi starp divām dažādām sistēmām. Viena ir matrica, otrs ir Tavs dievišķais gars.
Vairāk tiecies uz savu garu. Tas, kā Tu zināsi, ka Tu ej pareizo ceļu, ir tas, ka Tev ir laba sajūta, to darot. Un pat, ja tu ej pilnīgi pret visiem un jūties labi pa to, tad Tev ir divas iespējas - vai nu Tu tur aplauzīsies vai Tev būs ļoti laba mācība, bet Tev vienlaikus būs gandarījums par to, ka Tu to izdarīji. Tev momentāli atnāks vietā un Tu nejutīsi kritumu, ne problēmu, nekādu trūkumu. Viss būs labi, jo Tu vienkārši izgāji sev nepieciešamo pieredzi.
Piemēram, es savulaik Latvijā nopirku mašīnu un, no malas skatoties, tā bija pilnīgi idiotiska situācija visos scenārijos. Tāda, ka es apzināti nevienam neko neteicu. Jo es zināju, ka, ja es pateikšu, tad atpakaļ būs - Ak mans Dievs, kādas šausmas, kādas muļķības! Es neteicu, jo zināju, ka apkārtējie cilvēki vienkārši mani nesapratīs. Tādēļ, ka viņi nedomā tajā līmenī, kā es uztveru realitāti. Es vienkārši pateicu - jā, ir tā!

Un beigu beigās visa tā situācija aizgāja kā pa diegu. Pēc tam es to mašīnu pārdevu un viss sanāca tā, kā vajadzēja. Un es to izbaudīju. Bet svarīgākais ir tas, ka man vajadzēja pieredzi, kā tas ir, kad es nopērku mašīnu no salona, pilnīgi jaunu. Tāpēc, ka es zinu, ka man atnāks vēl. Ka es atradīšu veidu, kā. Un es neklausījos nevienu cilvēku - ne par automašīnas marku, ne kā tur vai kādu cita loģiku vai vēl kaut ko.

Tici savam garam, Tev viss būs! Tas, kā mums veicas dzīvē, ir atkarīgs no tā, cik mēs esam gatavi iet jaunā līmenī, iet nezināmajā, rīkoties, izmantot akumulēto enerģijas potenciālu. Neaprunā, nestreso, neskrien, nebaidies, nevaino citus, nožēlojies un uzturi sevi visu laiku labā sajūtā.

Ja Tu visu laiku “padomāji un izdarīji”, tad Tev enerģija aiziesi kā spēks, lai dotos nākamajā ātrumā un līmenī, kur Tev viss ies bez problēmām. Līdzko Tu sāc raizēties, baidīties, stresot, neesi gatavs iet tālāk, Tu pieredzēsi tā saucamo kritumu. Piemēram, analoģija ar bobsleju. Jo tur braucot ir kaut kādi mirkļi, kur Tu nevari apstāties un raut rokas bremzi, piemēram, virāžas augšā. Tur Tev ir jābrauc līdz galam, jo ja Tu tur apstāsies, Tu nogāzīsies.
Ja Tu visu laiku “padomāji un izdarīji”, tad Tev enerģija aiziesi kā spēks, lai dotos nākamajā ātrumā un līmenī, kur Tev viss ies bez problēmām. Līdzko Tu sāc raizēties, baidīties, stresot, neesi gatavs iet tālāk, Tu pieredzēsi tā saucamo kritumu. Piemēram, analoģija ar bobsleju. Jo tur braucot ir kaut kādi mirkļi, kur Tu nevari apstāties un raut rokas bremzi, piemēram, virāžas augšā. Tur Tev ir jābrauc līdz galam, jo ja Tu tur apstāsies, Tu nogāzīsies.
Vēl viens piemērs. Spainī ielej ūdeni un Tu viņu griez uz riņķi. Kamēr Tu viņu griez, tikmēr ūdens ārā nelīst un viss ir kārtībā. Ja Tu vienā brīdī izdomāsi viņu apstādināt un, ja spainis būs Tev virs galvas, tad viss ūdens Tev uzlīs virsū.

Neapstājies griezt, jo tad, kad Tev ir momentum, tad vienkārši ir jāiet tālāk, visu laiku jāuztur to sajūtu. Savādāk, tiklīdz Tu norausties, nobremzē, sāc šaubīties, baidīties, atkal domāt pa vecam… Sākumā tas ir normāli, kamēr Tu saproti, kā realitāte strādā un apzinies, ka Tu esi stūrmanis un, ja Tu griez pa labi, tad iet pa labi, ja griez pa kreisi, iet pa kreisi.

Kamēr Tu šo nesapratīsi, tikmēr visu laiku var notikt kaut kas ne tā, kas māca tikai to, ka ceļš ir pareizs. Vienkārši neapstājies un nesāc šaubīties!
Uzzini vairāk šajā video:
Iedvesmā un spēkā,
Jānis Brūns