Tāpēc tajā brīdī, kad mēs ekspektējam, kā lietas notiks, mēs ekspektējam ar mazo (prātu). Cilvēkam iluzori var likties, ka mēs dzīvojam no mazā, no prāta, no ego. Un daudzi cilvēki ar putām pa muti cenšas aizstāvēt to mazo daļiņu, jo viņiem liekas, ka tas ir viss, kas ir, bet vienkārši viņi nezin, ka patiesībā visa informācija nāk no viņa Gara.
Viņš [cilvēks] Garā ir tas, kurš diriģē pats sevi (fizikā). Viņš ir tas, kurš nodrošina visas sinhronitātes. Prāts nav spējīgs uztaisīt sinhronitātes, prāts nav spējīgs pateikt, ko es gribētu, piemēram, darbā nepieciešams, lai man palīdz atrisināt problēmu, bet nevienam kolēģim nav tādu zināšanu. Un pēkšņi Tu ej pa ielu un satiec draugu. Vārds pa vārdam, joks pa jokam un sarunā izrādās, ka draugs nodarbojas tieši ar to, ko Tev vajag..
To prāts uztaisīja? Nē, to uztaisīja Tavs Gars. Tu kā Gars uzliki sev sinhronitāti - Tev ir vajadzība un es šo vajadzību Tev nodrošināšu. Uztaisām to, jo tas ir svarīgi man kā Garam. Man ir svarīgi, lai tas sanāk un man ir interesanti. Kāpēc svarīgi? Tāpēc, ka ir interesanti, ir aizraušanās tajā visā. Tur, kur Tev ir aizraušanās (passion), tur Tev vienmēr viss tiks nodrošināts. Tur, kur ir kaisle, interese, aizrautība - tur ir enerģija, tur iekšā ir dzīvība, un Tavs Gars vienmēr to nodrošinās.
Bet tur, kur tas nav, kur nav Tavs dvēseles ceļš - tas ir tā kā iestāties augstskolā. Tu vari iet mācīties budžetā pa velti, ja tas ir izdevīgi valstij. Sanāk tā, ka Tev dzīvē notiek situācijas, jo tas ir izdevīgi Tev - lielajam Garam, un tas ir saskaņā ar dvēseles ceļu.
Bet, ja tas nav saskaņā ar dvēseles ceļu, Tu par studijām maksāsi naudu. Tu vari tur nākt mācīties, bet Tev būs jāmaksā pašam. Mēs Tev to nenodrošināsim, jo tas nav iekļauts Tavā programmā.
Šī ir ļoti laba atklāsme, lai saprastu, ka es esmu kaut kas daudz lielāks nekā šis mazais ķermenis un prātiņš. Un visas mūsu sinhronitātes nodrošinām mēs paši no Gara.