Prātā nāk salīdzinājums ar tārpiem - ja zemē iekšā ieliek elektrodus un iedod strāvu, tad tārpi izlien laukā. Mums cilvēkiem ir tieši tāpat - ja mums iedod kaut kādu ārēju stimulu, piemēram, vairāk naudu vai labākas attiecības, vai kāds cilvēks pret mums labāk izturas, darbā labāki nosacījumi - tas iedos jaunu enerģiju, kas cilvēkam izspiedīs ārā kaut ko, kas viņam ir iekšā. Vai, piemēram, cilvēks noskatās kādu podkāstu vai video, un tur dzird kaut ko, kas viņu notrigerē - tātad, šī informācija, ja tā trigerē, tas nozīmē, ka kaut kādu informāciju tārps izspieda ārā.
Un ja cilvēks klausās vibracionāli augstas izaugsmes informāciju, tad dabiski būs tā, ka viņam iekšā kaut kas notiks - vai nu pastiprināsies viņa pozitīvās programmas, nostiprināsies jau esošais pozitīvais vai arī izspiedīs ārā viņa neapmierinātību pašam pret sevi.
Tas ir tas, ko es novēroju arī sociālajos tīklos, kur cilvēki komentē manus ierakstus. Cilvēks meklē iemeslus un izreaģē no savas vecās perspektīvas, no tā, kas viņam ir pazīstams - mēģinot aizstāvēt vecās pārliecības. Jo jaunā informācija izspiež ārā viņa neapmierinātību ar to, kur viņš ir, un, protams, dod iespēju nomainīt to. Bet viņam ir slēpta atkarība, ieguvums sēdēt vecajā, jo tas cilvēks nav gatavs iziet no tā vecā laukā. Viņam jau nekas nemainīsies, viņš atradīs iemeslus, kāpēc nedarīt, kāpēc attaisnoties, kāpēc ar viņu tas nevar notikt..
Lūk, tāpēc mums ir svarīgi zināt to, ka mēs varam pilnīgi šo te visu nomainīt, transformēt un tā ir mūsu atbildība, tas ir viens no mūsu dzīves uzdevumiem - iemācīties, saprast, kā tas strādā - pārvaldīt sevi, nevis sēdēt upurī, vainot apstākļus, citus cilvēkus, valdību, notikumus. Ir cilvēki, kuri gājuši tālāk un saka: “Ko Tu te vaino visu!” - bet tāpat sēž ciešanās, upurī, neapmierinātības sajūtā. Bet arī to var mainīt.
Mēs vienkārši neesam mācīti tā dzīvot, domāt, un mums ir jāizveido šīs jaunās pārliecības caur to, ka mēs iegūstam jaunu informāciju, ka tas ir iespējams. Un skatāmies cilvēkus, kuri to jau ir izdarījuši.
Pavadot laiku aukstumā, mēs varam burtiski sasaldēt savu veco agregātstāvokli, veco kasti, vecās programmas, reakcijas un emocijas, bet mums ir jāgrib (ar gribasspēku), jāizpauž sevi.