Jānis un Inta Brūni
Atbrīvojies no bailēm un radi pats savu realitāti
Kad mēs esam kā mazi bērni, mēs neapzināmies sevi un visus mūsu lēmumus pieņem vecāki un tie, kas atbild par mums tajā brīdī - skolotāji un visi pārējie. No vienas puses, liekas, tas ir dievišķais plāns, ka ar mums notiek vislabākais, kas tajā brīdī var notikt. Taču uzsākot Transformācijas kursu un izprotot, kāda ir bijusi mūsu bērnība - ja tas tiešām būtu dievišķais plāns, mēs ar sevi gribētu apieties savādāk, jo radītas ir daudz traumas utt.
Tas ir tā kā pēc karmas, pēc vibrācijas. Tas ir Dieva plāns - kamēr cilvēks sevi neapzinās kā Radītāju, tikmēr viņš spēlē automātiski pēc savām programmām, ticībām, pārliecībām un rada savu realitāti pēc savām vibrācijām, pēc tā, kam viņš tic, kas viņš ir, kādam scenārijam viņš tic, kādu lomu viņš spēlē.
Cilvēks ir dievišķa būtne un tas arī ir Dieva plāns. Cilvēkam ir jāsaprot, ka viņš to visu uzradījis ir pats.
Tas ir tas, ko mēs darām Mentorprogrammā - mēs pagriežam cilvēka prožektoru pašam pret sevi - bet Tu to uzradīji! Mēs visu laiku starojam un mācam, lai cilvēki saprastu, ka jūs paši esat tie, kas var to ietekmēt, nevis tur ārā kaut kādi sliktie.
Un nav tā, ka mēs Mentorprogrammā esam tie apzinātie, kur mums ir komūna, kurā mēs visi viens otru atbalstam, tāpēc, ka ārā - tur jau ir tie neapzinātie. Nē, mēs to radām!
Tā plūsma cilvēkam dzīvojot, kurā viņam viss tāpat kaut kā notiek - tā plūsma notiek pēc viņa programmām. Un tad, kad cilvēks pamostās un saprot, kā viņš to ir uzradījis, ar kādu ticību un pārliecībām, tajā brīdī viņš var sākt mainīt.
Kamēr cilvēks domā, ka tas vainīgais ir ārpusē, viņš savu realitāti nevar uzradīt, jo viņš gaidīs, ka tas otrais kaut ko darīs.
Dievišķais plāns tiek domāts ar to, ja mēs skatāmies uz to tā kā Dievu, kā enerģiju, kā Visumu, kā beznosacījumu mīlestību. Tā nav persona, Dievišķais plāns nesoda.
Tas ir tā kā pēc karmas, pēc vibrācijas. Tas ir Dieva plāns - kamēr cilvēks sevi neapzinās kā Radītāju, tikmēr viņš spēlē automātiski pēc savām programmām, ticībām, pārliecībām un rada savu realitāti pēc savām vibrācijām, pēc tā, kam viņš tic, kas viņš ir, kādam scenārijam viņš tic, kādu lomu viņš spēlē.
Cilvēks ir dievišķa būtne un tas arī ir Dieva plāns. Cilvēkam ir jāsaprot, ka viņš to visu uzradījis ir pats.
Tas ir tas, ko mēs darām Mentorprogrammā - mēs pagriežam cilvēka prožektoru pašam pret sevi - bet Tu to uzradīji! Mēs visu laiku starojam un mācam, lai cilvēki saprastu, ka jūs paši esat tie, kas var to ietekmēt, nevis tur ārā kaut kādi sliktie.
Un nav tā, ka mēs Mentorprogrammā esam tie apzinātie, kur mums ir komūna, kurā mēs visi viens otru atbalstam, tāpēc, ka ārā - tur jau ir tie neapzinātie. Nē, mēs to radām!
Tā plūsma cilvēkam dzīvojot, kurā viņam viss tāpat kaut kā notiek - tā plūsma notiek pēc viņa programmām. Un tad, kad cilvēks pamostās un saprot, kā viņš to ir uzradījis, ar kādu ticību un pārliecībām, tajā brīdī viņš var sākt mainīt.
Kamēr cilvēks domā, ka tas vainīgais ir ārpusē, viņš savu realitāti nevar uzradīt, jo viņš gaidīs, ka tas otrais kaut ko darīs.
Dievišķais plāns tiek domāts ar to, ja mēs skatāmies uz to tā kā Dievu, kā enerģiju, kā Visumu, kā beznosacījumu mīlestību. Tā nav persona, Dievišķais plāns nesoda.
Jūsu realitāte ir vibrācija - kādā jūs vibrējat, to jūs piesaistāt. Kā jūs ticat, ko jūs domājat par sevi - to jūsu pieredzat. Tā ir vibracionāla sakritība - kā jūs piesaistāt un radāt visus notikumus.
Jo cilvēks ir apzinātāks, jo viņš uzreiz pamana un saprot - “Ā, es to radu! Tas ir no manis atkarīgs!” Novācam nost visus vainīgos, un tad mēs varam sākt radīt realitāti.
Jo cilvēks ir apzinātāks, jo viņš uzreiz pamana un saprot - “Ā, es to radu! Tas ir no manis atkarīgs!” Novācam nost visus vainīgos, un tad mēs varam sākt radīt realitāti.
Un te ļoti svarīgi ir tas, ka mēs arī nenoveļam atbildību uz “kaut kādu mistisko Dievu”, ka man tagad nepienākas, piemēram, darbs, jo pēc Divine timing (Dievišķā plāna) vēl nav mans laiks tur strādāt.
Šeit drīzāk ir jāsaprot, kāpēc es nesarezonēju ar šo vibrāciju šobrīd. Vai man šobrīd ir jādara kaut kas cits? Vai arī es no prāta izdomāju, ka man to vajag, bet man tas šobrīd tā kā nepienākas, jo tā nav patiesā vēlme. Šis ir dziļi jārok, bet tur Tu atradīsi patiesību. Tas arī būs tas īstais - kāpēc?
Gatavība ir tā, kas nosaka to, kas ar jums notiek. Piemēram, ja man tagad būtu jāskrien maratons, bet man nav gatavība noskriet 40 km un, iespējams, pat ne 3 km. Un, tad es teiktu - jā, bet tas man nav paredzēts… Nē! Atbilde ir - es neesmu gatava tam!
Vai, piemēram, par savām mīlošajām attiecībām - nav man paredzēts…
Nē! Es neesmu tām gatava, jo es vēl neesmu iztīrījusi savas programmas, kas iet pretrunā ar tām mīlošajām attiecībām.
Ir pienācis brīdis, kad ir jāapzina savas bailes - par ko Tu baidies, par ko Tu baidies kļūt? Tas ir tas, ar ko šobrīd saskaras visa pasaule. Pa vecam vairs nevar dzīvot. Pa vecam iepriekš varēja dzīvot normāli. Nu i, baidos visu dzīvi, tā izniekojot savu enerģiju, jo nav paredzēts uzrādīt neko jaunu, neko lielu. Nav paredzēts, ka es varu dzīvot patiešām brīvi, fantastiski, brīnišķīgi, iedvesmojoši. Bet tas tā kā normāli - visu laiku stresot par kaut ko. Bet tas ir nonsenss - pilnīgi bezjēdzīgi!
Tas īstenībā nav normāli, bet mēs esam pie tā pieraduši. Baidīties nav normāli. Dzīvot viduvēju dzīvi nav normāli. Samierināties ar kaut kādām lietām nav normāli. Mēs vienkārši esam audzināti, ka tas ir normāli, jo mēs to esam redzējuši apkārtējos cilvēkos.
Mūsu dabīgā programma ir uztaisīta tā kā mums gribās, lai mums ir komfortabli un labi, lai ir patiesi iekšēja gandarījuma, apmierinājuma sajūta. Tas ir tas normāli.
It has what it takes - būs jāizdara tas, kas būs jāizdara!
Šeit drīzāk ir jāsaprot, kāpēc es nesarezonēju ar šo vibrāciju šobrīd. Vai man šobrīd ir jādara kaut kas cits? Vai arī es no prāta izdomāju, ka man to vajag, bet man tas šobrīd tā kā nepienākas, jo tā nav patiesā vēlme. Šis ir dziļi jārok, bet tur Tu atradīsi patiesību. Tas arī būs tas īstais - kāpēc?
Gatavība ir tā, kas nosaka to, kas ar jums notiek. Piemēram, ja man tagad būtu jāskrien maratons, bet man nav gatavība noskriet 40 km un, iespējams, pat ne 3 km. Un, tad es teiktu - jā, bet tas man nav paredzēts… Nē! Atbilde ir - es neesmu gatava tam!
Vai, piemēram, par savām mīlošajām attiecībām - nav man paredzēts…
Nē! Es neesmu tām gatava, jo es vēl neesmu iztīrījusi savas programmas, kas iet pretrunā ar tām mīlošajām attiecībām.
Ir pienācis brīdis, kad ir jāapzina savas bailes - par ko Tu baidies, par ko Tu baidies kļūt? Tas ir tas, ar ko šobrīd saskaras visa pasaule. Pa vecam vairs nevar dzīvot. Pa vecam iepriekš varēja dzīvot normāli. Nu i, baidos visu dzīvi, tā izniekojot savu enerģiju, jo nav paredzēts uzrādīt neko jaunu, neko lielu. Nav paredzēts, ka es varu dzīvot patiešām brīvi, fantastiski, brīnišķīgi, iedvesmojoši. Bet tas tā kā normāli - visu laiku stresot par kaut ko. Bet tas ir nonsenss - pilnīgi bezjēdzīgi!
Tas īstenībā nav normāli, bet mēs esam pie tā pieraduši. Baidīties nav normāli. Dzīvot viduvēju dzīvi nav normāli. Samierināties ar kaut kādām lietām nav normāli. Mēs vienkārši esam audzināti, ka tas ir normāli, jo mēs to esam redzējuši apkārtējos cilvēkos.
Mūsu dabīgā programma ir uztaisīta tā kā mums gribās, lai mums ir komfortabli un labi, lai ir patiesi iekšēja gandarījuma, apmierinājuma sajūta. Tas ir tas normāli.
It has what it takes - būs jāizdara tas, kas būs jāizdara!
Kā atbrīvoties no bailēm? Pirmkārt, ir jāatseko šis negatīvas domas cēlonis. Kas ir tā baile, par ko Tu baidies kļūt? Kaut kas notiks un tad? Un tad nebūs, piemēram, māja un nebūs kur palikt. Tātad bail ir par drošību un zemapziņa Tev šobrīd rāda signālu - “es neesmu drošībā”. Šim varētu palīdzēt tehnikas par ko stāstu vebinārā Baiļu transformēšana iedvesmā.
Svarīgi ir saprast un nosaukt vārdā - par ko Tu tieši baidies?
Vai bērniem kaut kas notiks? Un tad? Tad es būšu slikta mamma! Un tad?
Tad nebūs dzīvei jēgas.
Sanāk, ja Tev paņem nost bērnus vai darbu, Tev pazūd jēga dzīvei?
Dzīvē nedrīkst būt tā, ka mums kaut ko paņem nost, mums pazūd jēga. Tad mēs esam atdevuši jēgu bērniem, mājai, darbam, naudai. Tā nedrīkst būt! Tas nozīme - ārējais faktors kontrolē mūsu laimes stāvokli.
Vai bērniem kaut kas notiks? Un tad? Tad es būšu slikta mamma! Un tad?
Tad nebūs dzīvei jēgas.
Sanāk, ja Tev paņem nost bērnus vai darbu, Tev pazūd jēga dzīvei?
Dzīvē nedrīkst būt tā, ka mums kaut ko paņem nost, mums pazūd jēga. Tad mēs esam atdevuši jēgu bērniem, mājai, darbam, naudai. Tā nedrīkst būt! Tas nozīme - ārējais faktors kontrolē mūsu laimes stāvokli.
Jā, ārējie faktori palīdz mums vairot to - bērni dod prieku, laba māja dod kaifu, daudz naudas dod brīvības sajūtu, dod lielāku brīvību pārvietoties, iegādāties kaut ko. Bet pat daudz naudas nenozīmē, ka cilvēks ir brīvs. Pat mīlošas attiecības un lieliski bērni nebūt nenozīmē, ka cilvēks būs laimīgs. Tas nozīmē, ka tas ir iekšējs stāvoklis.
Un tad, kad mēs atdodam šo laimes atbildību citiem - bērni padarīs mani laimīgu, māja padarīs mani laimīgu, drošs ciems, kurā es dzīvoju, padarīs manu dzīvi drošu. Nē, Tava drošības sajūta sākas Tevī pašā. Tava laimes sajūta sāks Tevī iekšā.
Un tad, kad mēs atdodam šo laimes atbildību citiem - bērni padarīs mani laimīgu, māja padarīs mani laimīgu, drošs ciems, kurā es dzīvoju, padarīs manu dzīvi drošu. Nē, Tava drošības sajūta sākas Tevī pašā. Tava laimes sajūta sāks Tevī iekšā.
Tas ir tas, uz ko ir jāiet, ir jāsāk strādāt ar drošības sajūtu - plašāk par to vebinārā Baiļu transformēšana iedvesmā, kur pieejama arī enerģijas elpošanas sesija, lai savas bailes transformētu sev vēlamajā.
Un protams, strādāt ar afirmācijām, piemēram: es esmu drošībā vai es esmu un jūtos drošībā. Bet tas ir jādara ar izpratni, tas nav vienkārši virspusēji pateikt tekstu un viss. Bet - ko tieši es adresēju sev? Jums jāsaprot - no kurienes vispār nāk tā programma, kāpēc, lai es tā domātu? Un te būs atbilde - tāpēc, ka patiesībā bērnībā vai pagātnē man ir notikumi, vai es esmu skatījies, saklausījies ziņas vai tantes, kurām "vissirslikti.lv".
Un protams, strādāt ar afirmācijām, piemēram: es esmu drošībā vai es esmu un jūtos drošībā. Bet tas ir jādara ar izpratni, tas nav vienkārši virspusēji pateikt tekstu un viss. Bet - ko tieši es adresēju sev? Jums jāsaprot - no kurienes vispār nāk tā programma, kāpēc, lai es tā domātu? Un te būs atbilde - tāpēc, ka patiesībā bērnībā vai pagātnē man ir notikumi, vai es esmu skatījies, saklausījies ziņas vai tantes, kurām "vissirslikti.lv".
Ja jūs klausāties tādus cilvēkus, kuriem ir katastrofa domāšanā un nereti, ja jūs ar šādiem cilvēkiem vienkārši patusējat, piemēram, frizētavā parunājiet ar frizieri, kurš vienkārši laiž tuftu - jūs nokopēsiet viņa programmas. Un, tad jums būs tās jātīra nost. Jūs pusi dienu staigāsiet ar kaut kādām paniskām bailēm par kaut kādu tur uzbrukumu, “ka tik man kaut kas ne…” Nē, tās ir tā friziera traumas - jūs vienkārši paņēmāt tās sev.
Saprotiet - jūs kā dvēsele nekad neko tādu nedomāsiet. Principā šīs domas, sajūtas - tie ir astrāļi. Tie ir parazīti, sīkas būtnes, kuras pievelkas uz zemajām vibrācijām - viņas nāk uz bailēm. Tieši tāpēc sākumā strādājam ar bailēm, bet pēc tam saprotam to, ka - jā, bet tās domas jau nav manējās! Es kā dvēsele nekad tā nedomātu!
Mentorprogrammā ir vēl viena tehnika par domu pārvaldīšanu - Tehnika | Kā atbrīvoties no negatīvām domām galvā. Ar šīs tehnikas palīdzību to domu, kas ir galvā, jūs sākat pārvaldīt pa savu ķermeni un tajā brīdī jūs sapratīsiet, ka jūs pārvaldat domu, nevis tā kontrolē jūs. Šī tehnika ir iedarbīga, ja to atkārto vairākkārtēji.
Un noteikti Mentorprogrammā iekļautais kurss Ievads transformācijā, kur ceturtās dienas nodarbība ir par personīgo likumu, kā arī izmantojat afirmācijas, kuras ir pievienotas zem nodarbības pielikumā.
Un noteikti Mentorprogrammā iekļautais kurss Ievads transformācijā, kur ceturtās dienas nodarbība ir par personīgo likumu, kā arī izmantojat afirmācijas, kuras ir pievienotas zem nodarbības pielikumā.
Uzzini vairāk šajā video:
Iedvesmā un spēkā,
Jānis un Inta Brūni
Jānis un Inta Brūni
*bottom block
Sasniedz savas virsotnes!
